Žāvēšanas process, ko itāļu valodā sauc par "appassimento", piešķir vīnam pilnīgumu, apaļumu un īpašu raksturu. To ražo skaistā kalna nogāzes vīna dārzā Valpolicella, netālu no Veronas, Dolomītu Alpu pakājē.
Vēsturiskā informācija: četrdesmitajos gados mazā koka muciņa, kurā bija Recioto della Valpolicella - salds vīns, ko gatavo no kaltētām vīnogām, - bija sen aizmirsta. Šim vīnam bija laiks, lai pārlieku cukuru, pārvēršot to alkoholā un kļūstot sausam, nogatavinātos. Kad šo vīnu nogaršoja, tas vairs nebija salds, bet gan rūgts, itāļu valodā "amaro". Tā radās Amarone.
Novāktas septembra beigās/oktobra sākumā, vīnogas ir perfekti saglabājušās, ļaujot tām sasniegt labu gatavību, bet ar biezu, kraukšķīgu mizu un labu skābumu. Vīnogas novāc ar rokām, žāvē vairākus mēnešus, noņem ķekarus, fermentē/maržina kontrolētā temperatūrā. Pēc tam vīnu 24 mēnešus nogatavina jaunās mucās, kam seko ilgstoša izturēšana pudelēs.
Intensīva rubīna krāsa, dziļš nogatavojušos ķiršu, žāvētu plūmju, kazenes aromāts; svarīga struktūra, blīvi samtaini tanīni un bagātīga buķete. Uzglabāt vēsā un tumšā vietā, pudeli novietot horizontālā stāvoklī. Tā struktūra un sarežģītība ļauj vīnam pilnveidoties nogatavināšanas laikā pudelē, kas var ilgt līdz 35 gadiem, sasniedzot savu maksimumu 20-25 gadus pēc vīnogu novākšanas.